Salīdzinot procesus, iepakojuma ražošana līdzinās jebkuram poligrāfijas darbam, taču eksistē dažas nianses, ar ko tā tomēr ir sarežģītāka. Materiālu un formu dažādība, kā arī pēcapstrāde ir galveno atšķirību pamatā. Liela apjoma pasūtījumā parasti iepakojuma un etiķešu ražošana notiek zem viena jumta ar preces ražošanu, taču maza apjoma produkcijas ražotnēm nav izdevīgi investēt savā iepakojuma ražotnē un tādējādi tiek meklēts uzticams ārpakalpojums iepakojuma ražošanā.
Pieci nozīmīgākie kontrolpunkti pirms iepakojuma vai etiķešu ražošanas
1. Iepakojuma, vai etiķetes izmērs
Lai izvērtētu kādu ražošanas tehnoloģiju izvēlēties, vēlams precīzi zināt iepakojuma izmērus. Praksē ir gadījumi, kad, iepakojuma izmērus samazinot tikai par pāris milimeriem, darbu iespējams nodrukāt uz mazāka formāta drukloksnes un rezultātā daži milimetri palīdz ietaupīt pat tūkstošus.
2. Tirāža
Zinot tirāžu jau savlaicīgi, var izplānot kādā tehnoloģijā to ražot, kas katrā ziņā saīsina dizaina izveidi, jo katrai ražošanas tehnoloģijai jāveido atbilstošs dizains. Piemēram krāsu pārejas ir grūti realizējamas sietspiedē.
3. Materiāla izvēle
Optimāla papīra, kartona biezuma izvēle ir vēl viens faktors, kas palīdz atrast balansu starp vēlamo kvalitāti un budžeta iespējām. Tāpat arvien jāizvērtē jaunu, perspektīvu materiālu iespējas. Piemēram, pazīstamais rotaļlietu ražotājs LEGO gofrētā kartona kastīšu vietā sāk izmantot plastikāta iepakojumus.
4. Apdrukas iespēju izvērtēšana
Ne tikai drukas tehnoloģijai, bet arī dažādu specefektu panākšanas iespējām ir jāpievērš uzmanība. Ir būtiski savlaicīgi zināt par zeltspiedes, reljefspiedes un laminēšanas piemērošanu. Šie uzskaitītie un arī citi akcenti piešķir iepakojumam sava veida rozīnīti, kas padara iepakojumu ne tikai labu, bet pat izcilu.
5. Parauga izgatavošana
Pirms katra pat visvienkāršākā iepakojuma, ir jāizgatavo testa paraugs no īstā, paredzētā materiāla, lai būtu drošība par to, ka drīkst dot komandu visas tirāžas ražošanai. Tāpat ir jāsagatavo arī krāsu paraugnovilkums, jeb tā saucamā paraugizdruka, kas palīdz abām , gan pasūtītāja, gan izpildītāja, pusēm būt drošām par to, ka viss būs paredzētajos krāsu toņos. Prakse liecina, ka drukājot sevišķi lielas tirāžas mēdz apstiprināt arī pirmo drukloksni, jo paraugizdruka tomēr neatspoguļo 100% precīzu tipogrāfijas mašīnu izdruku.